Dzeltenbrūnās apšubekas micēlijs 10 g Mycelium

Daudzums iepakojumā 10 g   

Dzeltenbrūnās apšubekas micēlijs (Leccinum versipelle)

Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama žāvēšanai, marinēšanai. To var atrast no jūlija līdz septembrim, labvēlīgos laika apstākļos no jūnija līdz oktobrim lapu koku mežos.  Tās garša un smarža nav līdzīga nevienai citai sēnei. To uzskata par vienu no vērtīgākajām ēdamajām sēnēm. Pateicoties savam spēcīgajam, patīkamam, specifiskajam aromātam, tā ir populāra un novērtēta, jo īpaši kaltētā  veidā. Pieliekot to citiem  ēdieniem, tā dod unikālu, patīkamu garšu un smaržu. 

10-18 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk polsterveida, oranžsarkana, dzeltenbrūna, sausa. Mīkstums balts, vēlāk pelēcīgs, griezumā kļūst tumšs, stingrs, ar vāju, patīkamu smaržu un maigu garšu. Kātiņš 8-20 cm garš, 2-4 cm resns, balts, ar melnām zvīņām, stingrs.

Audzēšana un kopšana 

Ievietojiet micēliju augsnē no aprīļa vidus līdz oktobrim. Vēlams apšu koku tuvumā, ieteicams, lai koki ir samērā jauni. Kā substrātu, ieteicams izmantot gatavu dārza augsni ar augstu kūdras saturu.

1. Ap koka stumbru izrakt trīs bedrītes ar diametru 30-40 cm un dziļumu 15 cm.

     0,5 - 5 m attālumā  no koka stumbra.

2. Pēc tam to piepildiet ar substrātu un ievietojiet micēliju  proporcionāli

    1/3 katrā bedrītē no iepakojuma. Nosedziet zemi ar augsni.

3. Pielejiet uzmanīgi 1 ūdens spaini ap katru iedobīti.

4. Nosedziet ar meža lapām, priežu skujām, sūnām, zariem utt.

5. Laba ietekme uz sēņu veidošanos ir cukura šķīdumam (10 g uz 10 litriem ūdens)

6. Augšanas periodā, ja nav nokrišņi, periodiski ieteicams laistīt augsni.

Labvēlīgos apstākļos sēnes var parādīties pirmajā vai otrajā gadā.

Razo 3-4 gadus.

Vienā gadā var iegūt ražu no dažām līdz vairāk kā desmitiem sēņu zem viena koka.

 Varbūtība iegūt sēņu ražu 85% - 87%